Tu esi pavadījusi vairāk nekā 30 gadus PwC - kas tevi noturēja un motivēja palikt?
Es teiktu, ka mana karjeras izaugsme līdz vadītājas līmenim notika salīdzinoši ātri. Mēs pat jokojām ar jaunajiem kolēģiem - ja vien nesastrādāsi lielas muļķības, tiksi uz priekšu diezgan ātri. Taču aiz tā, protams, vienmēr stāv darbs, attieksme un vēlme sevi pierādīt.
Manuprāt, ar savu darbu un attieksmi iespējams mainīt arī citu priekšstatu par sevi - parādīt, ka tev uzticas un ka tevī redz nākamo līderi. Man pašai daudzas lietas nāca diezgan ātri un negaidīti. Piemēram, kad mani virzīja nākamajam karjeras solim, tas notika brīdī, kad pati vēl domāju, ka līdz tam jāpaaugas.
Atceros, ka toreizējais partneris man vienkārši pateica: “Esmu jau sakārtojis dokumentus - pēc divām nedēļām tev jābrauc uz Bukaresti prezentēt sevi.” Pirms tam viņš bija vaicājis, ko es domāju par nākamo soli, un es atbildēju, ka tad, kad jutīšos gatava, varētu to darīt. Viņa atbilde bija ļoti tieša - nav svarīgi, vai tu jūties gatava vai ne, ir jābrauc. Un es braucu. Tā, protams, bija ļoti laba pieredze.
Atskatoties uz savu karjeras ceļu PwC – kuras iespējas bija izšķirošas tavā izaugsmē? Viens no izšķirošajiem punktiem noteikti bija Londonas pieredze, bet ne tikai. Ļoti svarīgi manā izaugsmē vienmēr ir bijuši arī klienti. Man ir paveicies ar klientiem, ar kuriem izveidojušās ļoti labas attiecības. Šajās attiecībās notiek abpusēja mācīšanās - es ceru, ka esmu palīdzējusi viņiem, bet arī viņi noteikti ir palīdzējuši man augt.
Atskatoties uz vairāk nekā 30 gadiem, saprotu, cik daudz nozīmē cilvēki, ko satiec šajā ceļā. Daudzi no profesionālajiem kontaktiem ar laiku kļūst par labiem draugiem, ar kuriem joprojām vari sazvanīties, satikties un uzturēt attiecības arī ārpus darba. Tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem.
Otrs būtisks aspekts ir tas, ka arī intensīvos darba periodos man ir izdevies veidot savu ģimeni un vienlaikus turpināt profesionāli augt. Strādājot šeit, es apprecējos, man piedzima trīs bērni, un, godīgi sakot, es nejūtu, ka viņiem būtu kaut kas būtisks atņemts. Tieši otrādi - katrā dzīves posmā esmu devusi to, kas tajā brīdī bija visvairāk nepieciešams.
Kā tu saprati, kurā virzienā attīstīt savu karjeru?
Patiesībā audits mani noturēja ļoti organiski. Protams, bija brīži, kad aizdomājos arī par citiem virzieniem, piemēram, finanšu direktora lomu. Esmu pat pāris reizes iesniegusi atlūgumu, taču katru reizi tiku pārliecināta pieturēties pie auditora profesijas.
Ar gadiem sapratu, ka audits man patiešām patīk. Ja tas tā nebūtu, es šo darbu nedarītu vairāk nekā 30 gadus. Jā, es joprojām mēdzu pajokot, ka katru gadu kaut kas mainās un reizēm gribētos mazliet vairāk stabilitātes. Tomēr tieši tas arī padara šo darbu interesantu - nekad nav garlaicīgi, jo vienmēr ir kaut kas jauns, kas liek virzīties uz priekšu.