No pieteikuma tulka pozīcijai līdz PwC Latvija vadošās partneres amatam  

PwC Latvija vadošās partneres Ilandras Lejiņas 30 gadu karjeras stāsts PwC ir par
uzdrīkstēšanos, cilvēkiem un pieredzēm, kas palīdz spert nākamo soli - arī tad, kad sākumā šķiet, ka līdz tam vēl jāpaaugas.

Arsēnijs_finalweb
Atceroties savu karjeras sākumu - vai tu jau toreiz zināji, ka reiz būsi vadošā partnere?
Par vadošo partneri noteikti nedomāju. Tiesa, varu teikt, ka abi mani vecāki bija direktori savos uzņēmumos - toreiz gan valsts uzņēmumos. Mani bieži sauca par “mazo direktrisi”, tāpēc pats vārds man nebija svešs.  

Bet, ja nopietni, tad noteikti nē. Es skatījos uz tā laika PwC partneriem (Nils Melngailis, Gordon Latimir), un nevienā brīdī nespēju sevi iedomāties pat tuvumā viņu līmenim. 
Kādi bija lielākie izaicinājumi, uzsākot darbu finanšu jomā?
Savu ceļu sāku kā auditore. Tajā laikā tā bija pilnīgi nezināma profesija Latvijā. Patiesībā biju pieteikusies darbam par tulku, bet bija radies pārpratums ar manu CV un intervijām. Kad ierados parakstīt līgumu, man ļoti atvainojās un teica, ka tomēr vēlas mani pieņemt darbā par auditoru.  

Toreiz teicu, ka man patiesībā ir vienalga, kādu amatu man piedāvā, jo zināju, ka sevi pierādīšu. Un tā arī notika. To lielā mērā veicināja tas, ka jau toreiz Cooper & Lybrand saviem darbiniekiem nodrošināja ļoti kvalitatīvas mācības. Es uzskatu, ka mēs bijām patiesi privileģēti, jo ieguvām izcilu izglītību un pieredzi, kas tajā laikā Latvijā bija reta un ļoti vērtīga iespēja.  

Ja tu varētu dot vienu padomu sev karjeras sākumā, kas tas būtu?     


Es sev ieteiktu vairāk ticēt sev un uzdrošināties darīt vairāk - īpaši izmēģināt jaunas lietas. No tā nekad nevajag baidīties. Manuprāt, tas bieži ir arī lielākais izaicinājums karjeras sākumā.  

Atceros, ka pēc aptuveni trim darba gadiem man piedāvāja doties strādāt uz Londonas biroju. Latvijā mēs bijām neliela, aptuveni 20 cilvēku komanda, bet Londonā nonācu birojā ar vairākiem tūkstošiem darbinieku. Pirmajā rītā, stāvot pie ieejas un redzot cilvēku plūsmu, es sev jautāju - ko es te vispār daru?  

Tajā brīdī man bija izvēle - nobīties un doties atpakaļ vai saņemties un iet tālāk. Es izvēlējos otro. Tā bija ļoti spēcīga pieredze un īsts izaicinājums, jo tevi neviens nepazīst un viss ir jāsāk no jauna. Taču tieši tas man deva lielu pašapliecinājumu - sajūtu, ka arī es to varu. 

Tu esi pavadījusi vairāk nekā 30 gadus PwC - kas tevi noturēja un motivēja palikt?  


Es teiktu, ka mana karjeras izaugsme līdz vadītājas līmenim notika salīdzinoši ātri. Mēs pat jokojām ar jaunajiem kolēģiem - ja vien nesastrādāsi lielas muļķības, tiksi uz priekšu diezgan ātri. Taču aiz tā, protams, vienmēr stāv darbs, attieksme un vēlme sevi pierādīt.  

Manuprāt, ar savu darbu un attieksmi iespējams mainīt arī citu priekšstatu par sevi - parādīt, ka tev uzticas un ka tevī redz nākamo līderi. Man pašai daudzas lietas nāca diezgan ātri un negaidīti. Piemēram, kad mani virzīja nākamajam karjeras solim, tas notika brīdī, kad pati vēl domāju, ka līdz tam jāpaaugas.  

Atceros, ka toreizējais partneris man vienkārši pateica: “Esmu jau sakārtojis dokumentus - pēc divām nedēļām tev jābrauc uz Bukaresti prezentēt sevi.” Pirms tam viņš bija vaicājis, ko es domāju par nākamo soli, un es atbildēju, ka tad, kad jutīšos gatava, varētu to darīt. Viņa atbilde bija ļoti tieša - nav svarīgi, vai tu jūties gatava vai ne, ir jābrauc. Un es braucu. Tā, protams, bija ļoti laba pieredze. 


Atskatoties uz savu karjeras ceļu PwC – kuras iespējas bija izšķirošas tavā izaugsmē?   

Viens no izšķirošajiem punktiem noteikti bija Londonas pieredze, bet ne tikai. Ļoti svarīgi manā izaugsmē vienmēr ir bijuši arī klienti. Man ir paveicies ar klientiem, ar kuriem izveidojušās ļoti labas attiecības. Šajās attiecībās notiek abpusēja mācīšanās - es ceru, ka esmu palīdzējusi viņiem, bet arī viņi noteikti ir palīdzējuši man augt.  

Atskatoties uz vairāk nekā 30 gadiem, saprotu, cik daudz nozīmē cilvēki, ko satiec šajā ceļā. Daudzi no profesionālajiem kontaktiem ar laiku kļūst par labiem draugiem, ar kuriem joprojām vari sazvanīties, satikties un uzturēt attiecības arī ārpus darba. Tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem.  

Otrs būtisks aspekts ir tas, ka arī intensīvos darba periodos man ir izdevies veidot savu ģimeni un vienlaikus turpināt profesionāli augt. Strādājot šeit, es apprecējos, man piedzima trīs bērni, un, godīgi sakot, es nejūtu, ka viņiem būtu kaut kas būtisks atņemts. Tieši otrādi - katrā dzīves posmā esmu devusi to, kas tajā brīdī bija visvairāk nepieciešams. 


Kā tu saprati, kurā virzienā attīstīt savu karjeru?


Patiesībā audits mani noturēja ļoti organiski. Protams, bija brīži, kad aizdomājos arī par citiem virzieniem, piemēram, finanšu direktora lomu. Esmu pat pāris reizes iesniegusi atlūgumu, taču katru reizi tiku pārliecināta pieturēties pie auditora profesijas.   

Ar gadiem sapratu, ka audits man patiešām patīk. Ja tas tā nebūtu, es šo darbu nedarītu vairāk nekā 30 gadus. Jā, es joprojām mēdzu pajokot, ka katru gadu kaut kas mainās un reizēm gribētos mazliet vairāk stabilitātes. Tomēr tieši tas arī padara šo darbu interesantu - nekad nav garlaicīgi, jo vienmēr ir kaut kas jauns, kas liek virzīties uz priekšu. 


Ko tev nozīmē būt labam līderim šodien?    


Palīdzēt saviem cilvēkiem augt un attīstīties. Es uzskatu, ka mana loma ir pēc iespējas pasargāt komandu no liekām negācijām - gan no ārpuses, gan no iekšpuses - un palīdzēt risināt problēmas un sarežģītus jautājumus.

Tajā pašā laikā man šķiet ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu virzienu, kurā ejam - kādi mēs gribam būt kā uzņēmums, kādus cilvēkus vēlamies redzēt savā komandā un ar kādiem klientiem vēlamies sadarboties. Un vēl viena būtiska lieta - līderim jābūt godīgam gan pret sevi, gan pret citiem. Visi jāuztver vienlīdzīgi, jo tikai tā iespējams veidot uzticēšanos. Atklātība ne vienmēr ir viegla, bet tā ir ļoti svarīga.
Vai vari padalīties ar situāciju, kad bija jāpieņem grūts lēmums?


Grūtākās situācijas visbiežāk ir saistītas ar cilvēkiem. Ir brīži, kad jāsaprot - konkrētais darbs cilvēkam varbūt nav piemērots. Dažkārt cilvēki turas pie darba, jo baidās no pārmaiņām vai no jauna sākuma, taču tieši tad vadītājam ir jāspēj palīdzēt spert nākamo soli.  

Protams, nekad nav patīkami pateikt cilvēkam: “Piedod, bet es tevi šajā lomā neredzu.” Tomēr manā pieredzē daudzi cilvēki pēc šādām sarunām vēlāk ir pateikušies, jo tas viņus pamudināja nokļūt tur, kur viņi patiešām ir veiksmīgi un savā vietā. Man šķiet ļoti svarīgi, lai arī šķiroties tas notiktu cieņpilni - kā kolēģiem un cilvēkiem, kuri arī nākotnē var viens otru satikt ar cieņu un labām attiecībām.


Kā tu attīsti savu komandu un palīdzi cilvēkiem atklāt viņu potenciālu?   

Man šķiet, ka pārāk ilgi ir pastāvējis priekšstats, ka cilvēkam jābūt universālam kareivim - vienādi stipram visās jomās. Es tam īsti nepiekrītu. Katram cilvēkam ir savas stiprās puses, un vienlaikus ir arī lietas, kas nepadodas tik labi.  

Tāpēc uzskatu, ka vadītāja uzdevums ir palīdzēt šīs stiprās puses ieraudzīt un attīstīt, nevis koncentrēties tikai uz trūkumiem. Protams, vienmēr jāizvērtē, vai tas, kas cilvēkam pietrūkst, ir kritiski konkrētajai lomai. Taču kopumā es daudz vairāk skatos uz to, kas cilvēkam padodas un vai viņš savā darbā izdzīvo tās vērtības, kas mums kā organizācijai ir svarīgas.
Kā tu raksturotu PwC kultūru Latvijā? 
Ja man būtu jāapraksta PwC Latvija vienā vārdā, tas būtu - komanda. Manuprāt, mūsu kultūra ļoti lielā mērā balstās komandā un savstarpējā atbalstā. Tas nozīmē ne tikai priecāties par panākumiem, bet arī būt gataviem pateikt viens otram to, ko reizēm pateikt ir grūtāk.  

Man ir svarīgi, lai vide būtu pietiekami droša atklātai sarunai - lai cilvēki varētu pateikt, kā jūtas, ko domā un ko sagaida. Vēl vairāk mani satrauc brīži, kad redzu, ka cilvēks nav vērsts uz sadarbību. Neviens nevar uzvarēt viens pats - mēs neesam individuāls sporta veids. Arī tad, ja kāds nav redzams “laukumā”, komanda vienmēr ir aiz muguras. Un tieši šī izpratne par kopējo atbildību veido vidi, kurā gribas būt.

Kas palīdz cilvēkiem justies piederīgiem komandai?

Es domāju, ka pirmkārt ir jājūtas gaidītam. Un to vieglāk ir pateikt nekā izdarīt. Jo sajūtas mēs radām ar savu attieksmi, uzvedību. Un mums jābūt godīgiem - jo cilvēki redz un jūt, ja otrs nav patiess. Piederība komandai vienmēr ir personīgs jautājums - to nevar mākslīgi izveidot, un vienmēr būs cilvēki, kas sastrādājas kopā labāk, jo viņi ir uz “tās pašas nots”, un tāpēc ir īpaši svarīgi nepalaist garām, ja kāds uzreiz “nelec” iekšā, saprast iemeslus, iedrošināt, vienkārši būt blakus. 

Kā tu veido vidi, kur jaunie kolēģi jūtas droši jautāt un mācīties?   

Cenšos būt pieejama - vienmēr atgādinu, ka pat, ja mans kalendārs ir pilns (kā tas parasti ir) vai, ja kabineta durvis ir aizvērtas, nāciet un jautājiet, vienmēr atradīsim laiku sarunai. Man ļoti patīk aprunāties ar cilvēkiem - tas reizēm iekavē lietas ko esmu apņēmusies izdarīt, bet man ir svarīgi saprast, kā cilvēki jūtas, ko viņi darīja brīvdienās un ko plāno darīt tālāk, kas viņus nomāc un kāpēc viņi nav aizgājuši atvaļinājumā. Tā ir patiesa interese. 


Kāpēc tu ieteiktu jauniešiem izvēlēties karjeru auditā vai PwC?


Es domāju, ka īpaši pēc universitātes PwC ir ļoti labs tilts starp skolu un reālo darba dzīvi. Pirmajos gados šī vide ļauj augt salīdzinoši drošā un atbalstošā veidā, vienlaikus ļoti īsā laikā iemācoties daudz.  

PwC ir kā intensīvs attīstības inkubators - vieta, kur nobriest nākamajam profesionālajam solim, neatkarīgi no tā, vai tas ir turpinājums pašā PwC vai citur. Šeit ir iespēja ļoti strauji attīstīt gan tehniskās zināšanas, gan sadarbības prasmes, gan spēju strādāt ar dažādiem cilvēkiem un klientiem. Tāpēc es noteikti ieteiktu jauniešiem apsvērt šo ceļu kā ļoti spēcīgu starta punktu karjerai.  

Kādu padomu tu dotu jaunajiem talantiem?


Nebaidīties no nezināmā un izmēģināt jaunas lietas. Tajā pašā laikā apzināties, ka ir jāuzņemas atbildība par padarīto darbu vai to, ka kaut kas palicis nepaveikts. Lai gan PwC ir vieta, kur mēs nepārtraukti mācāmies, tomēr ir svarīgi uzņemties atbildību par savu darbu un mācīties no iegūtās pieredzes. 

Ko tu meklē jaunajos talantos?


Es meklēju dzirksteli. Es gribu redzēt vēlmi mācīties, attīstīt savas prasmes, uzņemties jaunus izaicinājumus. Gribu redzēt komandas spēlētājus, kuri savas lieliskās prasmes izmanto, lai komanda sasniegtu savus mērķus.  

Kādas prasmes jauniešiem būs visvērtīgākās
nākotnē?
Jaunieši varbūt šo filmu nezinās, bet ir brīnišķīga latviešu filma - “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bez kuras daudziem nav iedomājami Jāņi. Tajā ir teiciens: “Salda mēlīte visos laikos ir bijis kapitāls.” Es gan abstrahētos no šī teiciena negatīvās nozīmes, kas saistīta ar iztapību vai pielīšanu. Taču būtiski ir runāt un prast komunicēt. 

Es ticu, ka arī nākotnē viena no vērtīgākajām prasmēm būs spēja skaidri, cieņpilni un pārliecinoši komunicēt. Protams, tehniskās zināšanas, standarti, metodoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts būs ļoti svarīgi - tie palīdzēs strādāt ātrāk un efektīvāk. Taču es ticu, ka tehnoloģijas neaizstās cilvēka spriedumu, spēju saprast kontekstu un veidot attiecības. Tāpēc es ļoti augstu vērtēju cilvēkus, kuri ir atvērti, prot uzklausīt, izteikt savu domu un pastāstīt savu stāstu. 
Kas tevi šobrīd visvairāk iedvesmo? 

Man nekad nav bijis viens konkrēts varonis, notikums vai lieta, par kuru varētu teikt - tieši tas mani iedvesmo. Vārds “iedvesma” man šķiet ļoti spēcīgs un reizē mazliet nenoteikts. Es drīzāk domāju par to, kas man sniedz gandarījumu un iekšēju mieru. 

Man tas sākas ar ģimeni - ar sajūtu, ka maniem tuvākajiem viss ir kārtībā. No rītiem, braucot uz biroju, es redzu mammas dzīvokļa pavērto logu, dēla mašīnu mājas pagalmā - mēs visi dzīvojam Mārupē - un mani dara laimīgu doma, ka ar viņiem viss ir labi. 

Nevaru sagaidīt, kad tikšu līdz birojam, gribu pirmā būt parkingā :) - satikt kolēģus un draugus! Ja gribētu pārspīlēt, tad teiktu, ka mani iedvesmo pozitīvas sajūtas, ko gūstu no šādiem maziem mirkļiem. Tā es veidoju savu mazo pasauli - kā Ziedonis teica (citāts zemāk). 
“Grow here. Go further.” - ko tas nozīmē tev personīgi?  

Man tas atgādina, cik ļoti es novērtēju visu, ko man PwC ir piedāvājis šajos gados – sagatavojot katram nākamajam karjeras pakāpienam. Esmu iemācījusies pieņemt to, kas man tiek dots – gan labas, gan grūtas pieredzes. Un šīs pieredzes sagatavo mani visdažādākajiem dzīves pavērsieniem - lai es droši skatītos acīs arvien jauniem izaicinājumiem un piedzīvojumiem.  
Citāts, kas tevi iedvesmo! 

“Radi SAVU pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi SAVU MAZO! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido to no zemeņu stādiem. Vai no tērauda dzirkstelēm. Veido no dzejoļu rindām un no keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai! Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā.”
Imants Ziedonis

Iepazīsti mūsu nodaļas


Mēs esam viena komanda visiem biznesa izaicinājumiem. Sākot no stratēģiska padoma līdz strīdu risināšanai, mūsu komanda risina dažādus izaicinājumus ar precizitāti un uzticību. Mēs esam advokātu birojs ar piekļuvi juridiskajai ekspertīzei vairāk nekā 90 pasaules valstīs.  
dddddd