No pirmās prakses dienas līdz darbam ar starptautiskiem nodokļu projektiem – šis ir stāsts par profesionālu ceļu, kas sākās ar drosmīgu soli un pārvērtās par stabilu karjeru PwC.

Aleksandra stāsts ir par mērķtiecību, par vēlmi nepārtraukti augt un par pārliecību, ka īstajā komandā pat grūtākais kļūst par iespēju. PwC viņam nozīmē ne tikai darba vietu - tā ir vide, kurā iedrošina domāt plašāk, attīstīt prasmes un sajust, ka katrs ieguldījums atstāj nozīmi gan klientiem, gan sabiedrībai.

Tu PwC strādā jau 3 gadus. Kā tas viss sākās?

Es mācījos Rīgas Tehniskajā universitātē “Muitas un nodokļu administrēšanas” programmā, un jau no pirmās dienas zināju, ka vēlos savu profesionālo dzīvi saistīt ar nodokļiem. Atceros, ka pirmajā mācību nedēļā, es, "jaunizceptais” students ar “degošām acīm”, izveidoju LinkedIn profilu un sāku meklēt uzņēmumus, kas darbojas nodokļu konsultāciju jomā.

Īpaši mani interesēja starptautiski uzņēmumi. Jau tobrīd biju pārliecināts, ka tieši tajos iespējams iegūt jauniešu tik kāroto darba pieredzi starptautiskā vidē.

Par PwC es uzzināju ātri, jo uzņēmums aktīvi dalās ar informāciju sociālajos tīklos. Turpinot studijas, sekoju PwC jaunumiem un biju patīkami pārsteigts savās mācību grāmatās atrast atsauces uz PwC pētījumiem. Un atceros, ka kādu dienu, lasot vienu no šīm grāmatām, prātā pēkšņi ienāca doma: “Šis ir tas uzņēmums, uz kuru man jāraugās! Te es varu sākt savu karjeru!”

Otrā kursa beigās radās vairāk brīva laika, un sapratu, ka tas ir īstais brīdis izmantot studijās iegūtās zināšanas praksē. Un te nu var strīdēties, vai tas bija liktenis vai veiksmīga sakritība, bet tieši tajā brīdī PwC nodokļu konsultāciju nodaļa meklēja praktikantu.

Izlasot sludinājumu, teikšu godīgi, man nemaz nebija šaubu, ko darīt tālāk. Es praksi uztvēru kā iespēju, kas, var teikt, burtiski “nokrita no debesīm” manās rokās. Tāpēc ātri pieteicos un nokļuvu diezgan interesantā atlases procesā.

Divas loģiskās spēles, trīs intervijas, viens mājasdarbs, un tā nonācu nodokļu konsultantu kolektīvā, kurā šobrīd strādāju jau trīs gadus.

Kā tev izdevās apvienot darbu pusslodzē ar studijām RTU? Kas bija visvērtīgākais šajā posmā?

Visvērtīgākais bija elastīgais darba grafiks - iespēja pašam izvēlēties, kurās dienās varu strādāt. Tādējādi es viegli pielāgoju darba grafiku lekciju sarakstam.

Papildus tam, liela loma bija personīgajai disciplīnai un atbildības sajūtai, jo es skaidri apzinājos, ka man ir svarīgi savlaicīgi un kvalitatīvi izpildīt visus darba uzdevumus, vienlaikus atvēlot pietiekami daudz laika mācībām.

Šī disciplīna un apzinīgums lika man nepārtraukti “turēt roku uz pulsa” un rūpīgi plānot savu dienas režīmu, lai veiksmīgi apvienotu darba pienākumus ar studijām.

Vai bija brīdis, kad saprati - wow, es tiešām esmu profesionāli audzis? Kas lika to apzināties?

To apzinājos pakāpeniski ar katru jauno projektu. Būdams praktikants, sākotnēji domāju, ka strauju attīstību sajutīšu jau pirmajā projektā, tomēr realitāte izrādījās citāda.

Vienā brīdī es pārliecinājos, ka pats esmu visvērtīgākais projekts, pie kura man būs iespēja strādāt visu mūžu. Tāpēc nav vajadzības steigties un domāt, ka attīstībai jābūt šeit un tagad — tas nāks ar laiku. Mēs ne vienmēr jūtam, ka attīstāmies — bet tas notiek klusi un mērķtiecīgi līdz ar cītīgu darbu.

Un ar katru nākamo uzdevumu, ko uzņēmos, un katru ideju, ko varēju piedāvāt komandai, es arvien skaidrāk sapratu — esmu kaut ko jaunu iemācījies un varu turpināt savu profesionālo izaugsmi.

Kā tu raksturotu PwC kultūru no sava skatpunkta?

PwC ir īpašs uzņēmums ar savu atbalstošo un iekļaujošo darba vidi. Jau no pirmās dienas es sajutu laipnību un pretimnākšanu. Mums ir atvērta un cieņpilna iekšējā komunikācija — ar kolēģiem varu gan apspriest projektus un izteikt savas idejas, gan vienkārši parunāties par dzīvi. Es augstu novērtēju to, ka ikviens kolēģis tiek uztverts kā vienlīdzīgs. Nav jūtamas striktas hierarhiskas barjeras vai formāla profesionalitāte.

Mēs veidojam kultūru, kurā katrs cilvēks jūtas iekļauts un piederīgs organizācijai. To pats izjūtu ikdienā un esmu patiesi gandarīts, ka ne tikai mans darbs ir redzams un novērtēts, bet arī es pats jūtos vērtīgs.

Kas tev visvairāk palīdzēja justies piederīgam komandai, sākot jau no prakses laikiem?

Daudz kas, protams, bija atkarīgs no manis paša, jo pirmie soļi bija jāsper man. Pamazām sāku iepazīties ar katru kolēģi savā komandā — gan virtuvē pie kafijas automāta, gan darbojoties pie kopīgiem projektiem. Tas viss notika dabiski.

Galvenais, ko jau tobrīd apzinājos, bija nepieciešamība būt atvērtam un ieinteresētam iekļauties kolektīvā. Un tas nostrādāja: mani kolēģi bija atsaucīgi un pozitīvi uztvēra manu vēlmi uzsākt sarunas. Man nebija svarīgi, par ko runāt — vai nu par mājdzīvniekiem, kas noteiktās dienās viesojās birojā, vai par pirmajiem darba uzdevumiem, kas radīja jaunas emocijas un pieredzi, ar kurām vēlējos uzreiz dalīties.

Tāpēc vēlme iepazīties ar kolēģiem, atvērtība un bezbailība pateikt ko nepareizi kļuva par maniem labākajiem "draugiem”, kas palīdzēja diezgan ātri uztvert sevi kā daļu no komandas.

Kas tev palīdz saglabāt enerģiju un motivāciju ikdienā, īpaši intensīvos periodos?

Es ne vienmēr esmu enerģijas pilns ar degsmi acīs, lai ķertos pie visiem projektiem. Kā jau ikvienam, arī man gadās periodi, kad darbs nenorit tik veiksmīgi, kā gribētos, un šķiet, ka viss “krīt no rokām”. Tomēr, kā saka, neesmu “pirmo reizi ar pīpi uz jumta” un tieši šādos brīžos izmantoju savus iekšējos rīkus, lai atjaunotu enerģiju un saglabātu motivāciju turpināt iesākto.

Pirmais, kas palīdz, ir atbildīga un pārdomāta laika plānošana. Pielāgojoties sava organisma ritmam, es sadalu darba dienu vairākos posmos atkarībā no uzdevumu specifikas. No rīta, piemēram, es veltu laiku darbiem, kas prasa radošumu, bet dienas otrajā pusē - cenšos plānot tikšanās un pievēršos tehniskiem uzdevumiem.

Otrais, bez šaubām, ir atbalstoša komanda, kas ir gatava pastiept palīdzīgu roku un saplānot darba noslodzi tā, lai es nepārgurtu. Pateicoties atvērtai komunikācijai, varu droši vērsties pie kolēģiem — izteikt bažas par projektu izpildi, lūgt nodot kādu darbu citam vai vienkārši aprunāties par šodienas garastāvokli. Tas palīdz piezemēties un ar pozitīvāku noskaņojumu turpināt dienu.

Kā PwC atbalsta tavu labbūtību un elastību? Vai ir kāds piemērs?

Novērtēju, ka PwC piedāvā dažādas iespējas mentālās veselības atbalstam. Piemēram, ceturtdienās mums notiek apzinātības nodarbības tiešsaistē, kur kopā ar kolēģiem mācāmies ieklausīties sevī un apzināt savas emocijas. Tāpat izmantoju PwC apmaksātās psihologa konsultācijas, kas notiek tiešsaistes platformā.

Tas viss man palīdz uzturēt veselīgas attiecības ar darbu un saglabāt līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi. Tas nereti ir izaicinoši, īpaši man kā jaunietim ar atvērtu prātu un vēlmi pēc iespējas ātrāk apgūt savu jomu.

Tomēr, esot uzņēmumā jau trīs gadus, sapratu, ka rūpes par sevi un skaidra robežu nošķiršana starp darbu un privāto dzīvi palīdz saglabāt augstu produktivitāti un rada vēlmi katru dienu atgriezties darbā ar sparu un motivāciju. Pareizs ir tas teiciens, ka ne dzīvei jābūt daļai no darba, bet gan darbam daļai no tās.

Pastāsti par projektu vai iniciatīvu, ar ko tu īpaši lepojies. Kāpēc tā tev ir nozīmīga?

Manā līdzšinējā pieredzē ir bijuši dažādi projekti un katrs no tiem izceļas ar savu unikalitāti. Katrs klients nāk ar savu individuālo situāciju, un es vienmēr uz to raugos kā uz iespēju iemācīties ko jaunu.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir kāda pazīstama uzņēmuma izpēte, kurā padziļināti analizējām tā nodokļu saistības. Izpēte bija nepieciešama klientam, kurš plānoja iegādāties šo uzņēmumu un vēlējās pārliecināties par tā nodokļu saistību stāvokli un potenciālajiem riskiem, kas varētu atklāties pēc iegādes.

Neiedziļināšos detaļās, bet varu teikt, ka šis projekts deva man lielisku iespēju izrādīt iniciatīvu, pētot uzņēmuma iekšējos dokumentus, lai meklētu iespējamos nodokļu riskus. Atceros, ka man patstāvīgi izdevās atrast vairākus riskus, par ko biju patiesi gandarīts.

Kāds ir tavs padoms jaunajiem kolēģiem, kas tikko pievienojas PwC?

Jau no pirmās dienas izrādiet patiesu interesi par savu darbu — tā ir pirmā lieta, ko pamana gan kolēģi, gan vadītāji. Ja viņi redzēs jūsu patieso ieinteresētību un vēlmi attīstīties, viņi palīdzēs jums veiksmīgi attīstīt karjeru.

Centieties veidot kontaktus ar kolēģiem, jo viņi būs svarīgs atbalsts jūsu pirmajos darba uzdevumos. Nav svarīgi, kur sākas pirmā saruna - virtuvē vai pie kolēģa darba galda. Svarīgākais ir pašam spert pirmos soļus.

Tāpat nebaidieties pieļaut savas pirmās kļūdas. Protams, to ir viegli pateikt - arī es vēl pirms viena-diviem gadiem biju kā “zem aukstas dušas” katru reizi, kad pamanīju, ka esmu kļūdījies. Taču jebkurā gadījumā iesaku pret sevi izturēties ar līdzjūtību, uztverot kļūdas kā iespējas nākamreiz izdarīt kaut ko labāk.

Kas tevi motivē turpināt karjeru PwC?

Katru rītu mostoties, jūtu vēlmi doties uz biroju, jo mani sagaida aizraujošs darbs un pozitīva vide. Pēc trīs gadiem man joprojām nav sajūtas, ka būtu izsmēlis visas attīstības iespējas.

Jūtu, ka vēl daudz ko nezinu un mans karjeras ceļš ir tikai sācies. Šeit man ir iespēja turpināt izzināt savu profesiju, kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par zinošu nodokļu speciālistu.

Kādreiz lasīju vienā no mūsu globālajiem pētījumiem, ka ir uzņēmumi, kas uzņem un attīsta jaunos talantus, lai tie kļūtu par izciliem profesionāļiem. Šādus uzņēmumus mēdz dēvēt par “talantu siltumnīcām” - vietu, kur mēs augam, mācāmies un atklājam jaunas iespējas.

PwC ir viens no šādiem uzņēmumiem, un tāpēc ar stingru stāju un skaidru pārliecību varu teikt, ka man šeit ir plašs attīstības lauks.